Dāniels 6:21
“Tad Daniēls sacīja uz ķēniņu: lai ķēniņš dzīvo mūžīgi!”
Konteksts: Dāniels 6
19No rīta agri, ar mazu gaismiņu, ķēniņš cēlās un gāja steigšus pie lauvu bedres.
20Un pie bedres nācis, viņš Daniēli sauca ar noskumušu balsi: ķēniņš sauca un sacīja uz Daniēli: Daniēl, tu dzīvā Dieva kalps, vai tavs Dievs, ko tu bez mitēšanās godā, tevi varējis izpestīt no lauvām?
21Tad Daniēls sacīja uz ķēniņu: lai ķēniņš dzīvo mūžīgi!
22Mans Dievs Savu eņģeli sūtījis, tas lauvām aizturējis rīkli, ka tie mani nav ievainojuši, tāpēc ka Viņa priekšā esmu atrasts nenoziedzīgs un arī pret tevi, kungs ķēniņ, es nekā ļauna neesmu darījis.
23Tad ķēniņš palika priecīgs un pavēlēja Daniēli no bedres izvilkt; un kad Daniēls no bedres tapa izvilkts, tad nekādas vainas pie viņa neatrada, tāpēc ka viņš savam Dievam bija uzticējies.
Par Dāniels 6: Dāniels lauvu alas.
Dāniels turpina lūgt Dievu, pat ja ķēniņš Dāriuss izdod likumu pret to. Viņš tiek mest citu lauva biezā, bet Dievs viņu aizsargā, un viņš tiek izglābts.
Komentārs
Default commentary text