Galatiešiem 2:3
“Bet arī Titus, kas bija ar mani, Grieķis būdams, netapa spiests apgraizīties;”
Konteksts: Galatiešiem 2
1Pēc tam, pēc četrpadsmit gadiem, es atkal nogāju uz Jeruzālemi ar Barnabu, arī Titu paņemdams līdz.
2Bet es turp nogāju caur kādu parādīšanu un tiem evaņģēliju, ko es sludināju starp pagāniem, liku priekšā un sevišķi tiem jo cienīgiem, lai es velti neteku vai nebūtu skrējis.
3Bet arī Titus, kas bija ar mani, Grieķis būdams, netapa spiests apgraizīties;
4Bet to ielīdušo viltīgo brāļu dēļ, kas bija iezagušies, izlūkot mūsu brīvību, kas mums ir iekš Kristus Jēzus, ka tie mūs darītu par kalpiem, —
5Tiem mēs ne acumirkli neesam ceļu griezuši nedz paklausījuši, lai evaņģēlija patiesība pie jums paliktu.
Par Galatiešiem 2: Taisnīgoattaisnošana ticībā
Pāvils atceras savu konfrontāciju ar Pēteri par jautājumu par pagānu dzimumu, kuri tiek spiesti ievērot ebreju paražas. Pāvils apgalvo, ka attaisnošana ir vienīgi ticības, nevis darbu, jeb likuma.
Komentārs
Galātiļiem 2. nodaļa ir spēcīga nodaļa, kas runā par ticības Jēzum kristum un brīvības nozīmi, kas no tā nāk. Pāvils raksta Galātiļiem, lai atgādinātu viņiem patiesību par evaņģēliju un brīdinātu pret jūdaižu viltus mācībām. Viņš sāk, izstāstot savu ceļojumu uz Jeruzālemi, lai tikšanās ar apustuļiem un pārrunātu evaņģēliju ar viņiem. Viņš uzsver, ka viņš negribēja viņu atbalstu, bet gan centās nodrošināt, ka evaņģēlijs, ko viņš sludināja, atbilstēja evaņģēlijam, ko sludināja apustuļi.
Pāvils turpina, izskaidrojot, ka evaņģēlijs, ko viņš sludināja, nebija balstīts uz likuma darbiem, bet gan uz ticību Jēzum kristum. Viņš uzsvēra, ka attaisnošana nāk caur ticību Jēzum kristum un nevis caur likuma darbiem. Viņš arī skaidro, ka likums tika dots, lai rādītu mums mūsu grēkus un vestu mūs uz kristu, nevis būtu glābšanas līdzeklis.