1Jo bauslībai ir nākamo labumu ēna, ne to lietu ģīmis pats, un ar tiem upuriem, kas ik gadus tie paši, un ko bez mitēšanās upurē, upurētājus nekad nevar darīt pilnīgus.
2Citādi tie būtu mitējušies upurēt, ja tiem ar upuriem kalpojot vairs nebūtu bijusi nekāda apzināšanās par grēkiem, kad tie vienreiz šķīstīti.
3Bet nu ik gadus caur tiem (upuriem) notiek grēku pieminēšana.
4Jo tas nevar būt, ka vēršu vai āžu asinis grēkus atņem.
5Tāpēc pasaulē nākdams Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet to miesu Tu Man esi sataisījis.
6Dedzināmi upuri un grēku upuri Tev nav patikuši.
7Tad Es sacīju: redzi, Es nāku, (grāmatā par Mani ir rakstīts) Tavu prātu darīt, ak Dievs!
8Kad Viņš papriekš bija sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus Tu neesi gribējis, nedz tie Tev bija pa prātam, (kas pēc bauslības top upurēti);
9Tad Viņš sacīja: redzi, Es nāku, ak Dievs, Tavu prātu darīt. Viņš tad noceļ pirmo, ka Viņš otru ieceltu.
10Pēc šī prāta mēs esam svētīti caur Jēzus Kristus miesas upuri vienreiz.
11Un ikkatrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un tos pašus upurus daudzkārt upurēdams, kas grēkus mūžam nevar atņemt;
12Bet Šis, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz mūžību nosēdies pie Dieva labās rokas.
13Joprojām gaidīdams, tiekams Viņa ienaidnieki top likti par pameslu Viņa kājām.
14Jo ar vienu upuri Viņš ir mūžīgi pilnīgus darījis tos, kas top svētīti.
15Un Svētais Gars mums to arīdzan apliecina; jo kad Viņš papriekš bija sacījis:
16Šī ir tā derība, ko Es ar viņiem celšu pēc šīm dienām, saka Tas Kungs: Savus baušļus Es došu viņu sirdīs un tos rakstīšu viņu prātā;
17Un Es vairs nepieminēšu viņu grēkus un viņu netaisnības.
18Kur nu ir grēku piedošana, tur vairs nav upura par grēku.
19Kad nu, brāļi, mums ir drošība, ieiet svētā vietā caur Jēzus asinīm,
20Ko Viņš mums ir sataisījis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaramo autu, tas ir, caur Savu miesu;
21Un kad nu mums ir augsts priesteris pār Dieva namu:
22Lai pieejam ar patiesīgu sirdi iekš pilnīgas ticības, apslacināti savās sirdīs, vaļā no ļaunas apzināšanās;
23Un pie miesas nomazgāti ar šķīstu ūdeni, lai mēs cerības apliecināšanu paturam nešaubīgu, (jo Tas ir uzticīgs, kas to apsolījis).
24Un lai mēs cits citu vērā ņemamies ar skubināšanu pie mīlestības un labiem darbiem,
25Un lai neatstājam savu sapulcināšanos, kā daži mēdz, bet cits citu lai pamācam; un to jo vairāk, jo jūs redzat, ka tā diena nāk tuvu.
26Jo ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam dabūjuši patiesības atzīšanu, tad vairs neatliekās nekāds upuris par grēkiem,
27Bet briesmīga sodības gaidīšana un uguns karstums, kas pretiniekus aprīs.
28Ja kāds Mozus bauslību nicinājis, tam bez apžēlošanas caur diviem vai trim lieciniekiem jāmirst.
29Cik gan, domājiet, grūtāku sodību būs pelnījis tas, kas Dieva Dēlu min ar kājām un derības asinis, caur ko viņš svētīts, tur par nesvētām, un kas žēlastības Garu ir nievājis?
30Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs. Un atkal: Tas Kungs tiesās Savus ļaudis.
31Briesmīga lieta ir, iekrist Dzīvā Dieva rokās.
32Bet pieminiet iepriekšējās dienas, kurās, apgaismoti, jūs pastāvīgi esat cīnījušies lielās bēdu cīnīšanās,
33Gan caur mēdīšanām un bēdām tapuši par ērmiem, gan palikuši par biedriem tiem, kam tā klājās.
34Jo jūs esat cietuši līdz ar manām saitēm un ar prieku panesuši savas mantas laupīšanu, zinādami, ka jums iekš sev pašiem ir labāka un paliekama manta debesīs.
35Tāpēc neatmetiet savu sirds drošību, jo tai ir liela alga.
36Bet paciešanās jums vajag, lai jūs Dieva prātu darījuši iemantojiet apsolīto svētību.
37Jo vēl ir mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.
38Bet taisnais no ticības dzīvos; un ja kas atkāpjas, pie tā Manai dvēselei nav labs prāts.
39Bet mēs neesam no tiem, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic uz dvēseles izglābšanu.
