1Tāpēc nerunāsim par kristīgām sākuma mācībām, bet dosimies uz pilnību, ne atkal pamatu likdami ar atgriešanos no nedzīviem darbiem un ar ticību uz Dievu,
2Ar mācību par kristību, par roku uzlikšanu, par miroņu augšāmcelšanos, par mūžīgu sodību.
3Arī to mēs darīsim, ja tikai Dievs to ļauj.
4Jo tas nevar būt, ka tie, kas vienreiz bijuši apgaismoti un baudījuši debesu dāvanas un daļu dabūjuši pie Svētā Gara,
5Un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamās pasaules spēkus,
6Un atkāpjas, ka tie atkal varētu tapt atjaunoti uz atgriešanos no grēkiem, jo tie Dieva Dēlu sev atkal krustā sit un liek smieklā.
7Jo tā zeme, kas iedzer to daudzkārt līstošo lietu un nes derīgu zāli tiem, kuru dēļ tā arī tiek apstrādāta, tā dabū svētību no Dieva.
8Bet kas ērkšķus un dadžus nes, tā ir nederīga, un tai lāsts ir tuvu, un gals degšanā.
9Bet no jums, mīļie, mēs ceram ko labāku, un ka dzīsities pēc pestīšanas, jebšu tā runājam.
10Jo Dievs nav netaisns, ka Viņš aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši pie Viņa vārda, kad jūs svētiem kalpojāt un vēl kalpojiet.
11Bet mēs gribam, ka ikviens no jums parāda to pašu uzcītību uz cerības pilnību līdz galam;
12Lai jūs netopat kūtri, bet tiem dzenaties pakaļ, kas caur ticību un pacietīgu gaidīšanu iemanto apsolīšanas.
13Jo kad Dievs Ābrahāmam apsolīšanu deva, un kad Viņš nevarēja pie nekāda lielāka zvērēt, tad Viņš zvērēja pie Sevis paša,
14Sacīdams: patiesi, Es svētīdams tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.
15Un tā Ābrahāms pacietīgi gaidīdams to dabūja, kas bija apsolīts.
16Jo cilvēki zvēr pie kāda lielāka nekā viņi paši, un zvērēšana viņiem nobeidz visu strīdu un ir par apstiprināšanu.
17Tad nu Dievs, gribēdams apsolīšanas mantiniekiem Savu nepārvēršamo padomu jo skaidri parādīt, zvērēdams vidū nācis;
18Ka mēs caur divām nepārvēršamām lietām — jo nevar būt, ka Dievs melotu — dabūtu stipru iepriecināšanu, mēs, kas steidzamies solīto cerību saņemt;
19Tā mums ir tā kā uzticīgs un stiprs dvēseles enkurs, kas ieķerās priekškaramā auta iekšpusē.
20Kur Jēzus kā priekštecētājs par mums ir iegājis, pēc Melhizedeka kārtas par augstu priesteri palicis uz mūžību.
