1Jo šis Melhizedeks bija Salemes ķēniņš, Dieva tā visu augstākā priesteris, kas Ābrahāmam, kad tas pārnāca no ķēniņu kaušanas, gāja pretī un viņu svētīja;
2Tam Ābrahāms arī deva desmito tiesu no visa. Tas pirmā kārtā top tulkots: taisnības ķēniņš, — bet tad arīdzan: Salemes ķēniņš, tas ir, miera ķēniņš;
3Bez tēva, bez mātes, bez radu raksta; kam nav nedz dienu iesākuma, nedz dzīvības gala, bet Dieva Dēlam līdzināts viņš paliek priesteris mūžam.
4Bet lūkojiet, cik liels šis ir, ka pats Ābrahāms, tas vectēvs, viņam desmito tiesu no laupījuma devis.
5Un Levija bērniem, kas svēto amatu dabū, ir gan viens likums, desmito tiesu ņemt no ļaudīm pēc bauslības, tas ir, no saviem brāļiem, jebšu tie cēlušies no Ābrahāma gurniem;
6Bet viņš, kas nebija cēlies no viņu cilts, to desmito tiesu ir ņēmis no Ābrahāma un svētījis to, kam apsolīšanas bija.
7Bet nu bez nekādas pretī runāšanas mazākais top svētīts no lielākā.
8Un še mirstīgi cilvēki ņem desmito tiesu, bet tur tas, par ko liecība top dota, ka tas dzīvo.
9Un (tā sakot): arī Levi, kas desmito tiesu ņem, desmito tiesu ir devis caur Ābrahāmu.
10Jo viņš vēl bija tēva gurnos, kad Melhizedeks šim gāja pretī.
11Ja tad nu pilnība būtu caur priestera amatu no Levija cilts, (jo līdz ar to ļaudis bauslību ir dabūjuši), kam tad vēl vajadzēja citam priesterim celties pēc Melhizedeka kārtas, un netikt sauktam pēc Ārona kārtas?
12Jo kad priesteru amats tiek pārcelts, tad arīdzan bauslībai jātiek pārceltai.
13Jo Tas, par ko tas sacīts, piederēja pie citas cilts, no kuras neviens nebija kalpojis pie altāra.
14Jo ir zināms, ka mūsu Kungs cēlies no Jūda cilts un uz šo cilti Mozus neko nav runājis par priesteru amatu.
15Un tas vēl jo skaidri ir zināms, ja pēc Melhizedeka līdzības cits priesteris ceļas,
16Kas tāds tapis ne pēc miesīga likuma bauslības, bet pēc neiznīcīgas dzīvības spēka.
17Jo Viņš apliecina: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhizedeka kārtas.
18Jo iepriekšēja baušļa atcelšana notiek tāpēc, ka tas nespēcīgs un nederīgs.
19Jo bauslība neko nav darījusi pilnīgu, bet tā labākas cerības ievešana, caur ko mēs tuvu nākam pie Dieva.
20Un kad tas nav noticis bez zvērēšanas, —
21(Jo viņi bez zvērēšanas palikuši par priesteriem, bet Šis ar zvērēšanu, caur To, kas uz Viņu saka: Tas Kungs ir zvērējis — un tas Tam nebūs žēl — Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhizedeka kārtas) —
22Tad Jēzus par vienas daudz labākas derības galvinieku ir palicis.
23Un viņi gan daudzi ir tapuši par priesteriem, tāpēc ka nāve tiem neļāva palikt.
24Bet Šim caur to, ka Viņš mūžīgi paliek, ir neiznīcīgs priestera amats.
25Tādēļ Viņš arī pilnīgi var izglābt tos, kas caur Viņu pie Dieva nāk, vienmēr dzīvodams, ka Viņš tos aizstāvētu.
26Jo tāds augsts priesteris mums arī pienācās, kas ir svēts, nenoziedzīgs, neapgānīts, atšķirts no grēciniekiem un augstāks pār debesīm;
27Kam nevajag, tā kā augstiem priesteriem, ikdienas upurus nest papriekš par saviem pašu grēkiem un pēc par ļaužu grēkiem; jo to Viņš ir darījis vien' reiz, kad Viņš pats Sevi upurējis.
28Jo bauslība ieceļ par augstiem priesteriem cilvēkus, kam ir vājība, bet zvērēšanas vārds, kas nāca pēc bauslības, tas To Dēlu ieceļ mūžīgi pilnīgu.
