1Jo redzi, Tas Kungs Dievs Cebaot atņems no Jeruzālemes un Jūda patvērumu un padomu, visu maizes padomu un visu ūdens padomu,
2Vareno un karavīru, soģi un pravieti un gudro un vecaju,
3Virsnieku pār piecdesmit un godināto un padoma devēju un amata pratēju un apvārdotāju.
4Un Es viņiem došu puikas par virsniekiem, un nesaprašas pār viņiem valdīs.
5Un ļaudis māksies virsū cits citam, ikkatrs savam tuvākam, puika trakos pret sirmgalvi un nelga pret cienīgo.
6Tad satvers viens otru sava tēva namā un (sacīs): tev ir drēbes, esi mums par virsnieku, un lai tava roka nogriež šo postu.
7Bet viņš tai dienā atbildēs un sacīs: es negribu būt dziedinātājs, manā namā ne maizes ne drēbju, neceļat mani par ļaužu virsnieku.
8Jo Jeruzāleme gruvusi, un Jūda ir kritis, tādēļ kā viņu mēles un darbi ir pret To Kungu, kaitināt Viņa godības acis.
9Viņu vaiga izskats dod liecību pret viņiem, un savus grēkus tie izteic, tā kā Sodoma, un tos neapslēpj. Ak vai, viņu dvēselēm! Jo tie sev pašiem dara ļaunu.
10Sakait par taisno, ka tam labi klāsies, jo tas ēdīs savu darbu augļus.
11Ak vai, bezdievīgam! Tam labi neklāsies, jo pēc viņa rokas darba viņam taps maksāts.
12Mani ļaudis! Viņu dzinēji ir bērni, un sievas valda pār tiem; Mani ļaudis! Tavi vadoņi tevi maldina un to ceļu, kur tev jāstaigā, tie samaitā.
13Tas Kungs ceļas, tiesāties un stāv, tiesu spriest tautām.
14Tas Kungs nāk uz tiesu ar Savu ļaužu vecajiem un viņu lieliem kungiem: un jūs vīna dārzu esat noēduši; nabaga laupījums ir jūsu namos.
15Kas jums prātā, ka jūs saminat Manus ļaudis un satriecat bēdīgo vaigus? Saka Tas Kungs Dievs Cebaot.
16Vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas lepojās un staigā izstieptu kaklu un mirkšķina ar acīm un iet maziem solīšiem, skandinādamas savu kāju gredzenus,
17Tad Tas Kungs Ciānas meitām darīs pakausi pliku un atsegs viņu kaunumu.
18Tai dienā Tas Kungs atņems skaistos kāju gredzenus, saulītes un mēnestiņus,
19Ausu glītumus, roku sprādzes un vaiga apsegus,
20Cepures un prievītes un jostas un ožamos trauciņus un pesteļus.
21Pirkstu gredzenus un pieres sprādzes,
22Svētku drēbes un mēteļus un apsegus un makus,
23Un spoguļus un dārgos kreklus un galvas lakatus un uzvalkus.
24Un smaržas vietā būs puvums, un jostas vietā valgs, un sprogaino matu vietā plika galva, un plata mēteļa vietā šaurs maiss, un skaistuma vietā uguns vātis.
25Tavi vīri kritīs caur zobenu un tavs spēks karā.
26Un viņas vārti bēdāsies un žēlosies, un iztukšota viņa sēdēs zemē.
