1Redzi, viens ķēniņš valdīs ar taisnību, un lielkungi valdīs pēc tiesas
2Un ikkatrs būs kā patvērums pret vēju un pavēnis pret negaisu, tā kā ūdens upes izkaltušā zemē, kā varena klints kalna ēna iztvīkušā zemē.
3Un redzētāju acis nebūs vairs aptumšotas, un klausītāju ausis klausīsies.
4Un neapdomīgiem sirds zinās saprast, un tiem, kam grūta valoda, mēle būs čakla un runās skaidri.
5Ģeķi vairs nesauks par lielkungu, un blēdi vairs nesauks par cienīgu.
6Jo ģeķis runā ģeķību, un viņa sirds dara blēņas, tas dzen negantību, un runā māņus pret To Kungu un pamet izsalkušā dvēseli tukšu un nedod dzert noslāpušam.
7Jo blēža padomi ir neganti, viņš izdomā viltu, samaitāt bēdu ļaudis ar melu valodu, arī kad nabags taisnību runā.
8Bet tiem cienīgiem ir cienīgas domas un tie pastāvīgi turas pie tām, kas cienījamas. —
9Ceļaties, lepnās sievas, klausiet manu balsi, jūs meitas, kas tik droši dzīvojat, ņemat vērā manu valodu.
10Pēc gada un kādām dienām jūs drošās drebēsiet; jo vīna ogas nelasīs un dārza augļus nesaņems.
11Trīciet, lepnās! Drebiet, drošās, noģērbjaties un atsedzaties un apjožaties ap saviem gurniem (ar maisu)!
12Raudot sitīsiet pie krūtīm par tiem jaukiem tīrumiem, par tiem auglīgiem vīna kokiem.
13Manu ļaužu zemē uzdīgs ērkšķi un dadži, arī visos prieka namos tai līksmā pilsētā.
14Jo tie augstie nami taps atstāti, pilsētas troksnis apklusīs, torņi un pils vietas būs par alām mūžīgi, meža ēzeļiem par līksmību un ganāmiem pulkiem par ganību, —
15Līdz kamēr pār mums top izliets Tas Gars no augšienes. Tad tuksnesis būs par auglīgu tīrumu, un auglīgais tīrums kā mežs.
16Un tiesa dzīvos tuksnesī, un taisnība mājos uz auglīga tīruma.
17Un taisnības nopelns būs miers, un taisnības auglis būs klusums un drošība mūžīgi.
18Un mani ļaudis dzīvos miera namos un drošos dzīvokļos un netraucētās atpūtas vietās.
19Bet krusa būs, kad mežs gāzīsies, un pilsēta nogrims zemībā.
20Svētīgi jūs, kas sējat pie visiem ūdeņiem, kas vērša un ēzeļa kāju tur varat palaist vaļā.
