1Sausā un tukšā zeme priecāsies, un klajums līksmosies un ziedēs kā rozes.
2Ziedēt tas ziedēs un līksmosies ar prieku un gavilēšanu; Libānus godība tam ir dota, Karmeļa un Šarona glītums, — tie redzēs Tā Kunga godību, mūsu Dieva glītumu.
3Stiprinājiet nogurušās rokas un dariet stingrus gurdenos ceļus.
4Sakāt tām baiļpilnām sirdīm: esiet stipras, nebīstaties! Redzi, jūsu Dievs! Atriebšana nāk, atmaksāšana no Dieva; Viņš nāk un jūs atpestīs.
5Tad aklu acis taps atvērtas un kurlu ausis atdarītas.
6Tad tizlais lēkās kā stirna, un mēmu mēle slavēs priecīgi. Jo tuksnesī izvirs ūdeņi, un upes klajumos.
7Un sausums taps par ezeru un izkaltusi zeme par ūdens avotiem. Tanīs vietās, kur vilki mituši, būs zāle ar niedrēm un meldriem.
8Un tur būs liels ceļš. Ceļš, ko nosauks par svētu ceļu; kas nešķīsts, pa to nestaigās, jo tas pieder šķīstiem, kas pa to ceļu staigā, — pašas nesaprašas tur nevar maldīties.
9Tur nebūs lauvas, un plēsīgs zvērs tur nerādīsies un neatradīsies, bet tie atpestītie pa to staigās.
10Un Tā Kunga atpirktie griezīsies atpakaļ un nāks uz Ciānu ar gavilēšanu, un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksmība tos apkamps, bet skumjas un bēdas bēgs projām.
