1No kurienes kari un kaušanās jūsu starpā? Vai ne no turienes, no jūsu kārībām, kas karo jūsu locekļos?
2Jūs iekārojiet, un jums nav nenieka; jūs ienīstiet un skaužat un nevarat iegūt; jūs kaujat un karojat, tomēr jums nav nenieka, tādēļ ka jūs nelūdziet,
3Jūs lūdziet un nedabūjiet, tāpēc ka nepareizi lūdziet, lai to savās kārībās varētu aprīt.
4Jūs laulības pārkāpēji un laulības pārkāpējas, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva nīšana? Kas tad grib būt pasaules draugs, tas paliek Dievam par ienaidnieku.
5Jeb vai jums šķiet, ka Raksts velti saka: Ar skaudību alkst Gars, kuru Viņš ir devis, lai dzīvotu mūsos?
6Bet Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ (Raksts) saka: Dievs lepniem turas pretī, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.
7Tad nu padodaties Dievam, stāviet velnam pretī, tad viņš bēgs no jums.
8Nāciet tuvu pie Dieva, tad Viņš nāks tuvu pie jums. Šķīstiet rokas, jūs grēcinieki, un dariet sirdis šķīstas, jūs divprātīgie!
9Esiet bēdīgi un noskumuši un raudāt; jūsu smiekli lai pārvēršas par vaidiem, un jūsu līksmība par skumību.
10Pazemojaties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.
11Neaprunājiet cits citu, brāļi; kas brāli aprunā un savu brāli tiesā, tas aprunā bauslību un tiesā bauslību; bet ja tu bauslību tiesā, tad tu neesi bauslības darītājs, bet tiesātājs.
12Viens vienīgs ir Tas, bauslības devējs un tiesātājs; Tas var pestīt un nomaitāt. Kas tu tāds esi, ka tu citu tiesā?
13Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rīt mēs iesim uz šo vai to pilsētu un tur padzīvosim vienu gadu un pirksim un pārdosim un pelnīsimies;
14Un nezināt, kas rīt notiks, — jo kāda ir jūsu dzīvība? Tā ir tvaiks, kas mazu brīdi rādās un pēc iznīkst.
15Tai vietā jums būtu jāsaka: Ja Tas Kungs gribēs un mēs dzīvosim, tad mēs šo vai to darīsim.
16Bet nu jūs lielāties savā lepnībā; visa tāda lielīšanās ir ļauna.
17Tad nu, kas zina labu darīt un nedara, tam tas ir par grēku.
