Jēkaba vēstule

Jēkaba grāmata ir Jaunās Derības grāmata, ko rakstījis Jēkabs, Jēzus brālis. Tas ir vēstījums, ko viņš sūtīja izkaisītajiem ebreju kristiešiem visā pasaulē, uzmundrinot viņus palikt uzticīgiem Dievam un dzīvot savā ticībā praktiskos veidos. Jēkaba grāmata ir sadalīta piecās nodaļās. Pirmajā nodaļā Jēkabs mudina lasītājus palikt nelokāmos savā ticībā, pat saskaroties ar pārbaudījumiem un bēdām. Viņš uzsver pacietību un noturību nozīmi, brīdina par vēlamīgas attieksmes un nepilnības briesmām. Otrajā nodaļā Jēkabs pievēršas dzīvot savu ticību praktiskos veidos svarībai. Viņš aicina lasītājus būt vārdu darītājiem, ne tikai dzirdētājiem. Viņš arī brīdina no citu tiesāšanas briesmām un mudina lasītājus izrādīt žēlastību un līdzjūtību. Trešā Jēkaba nodaļa pievēršas mēles spēkam. Viņš brīdina no nepārvaldāmas runas briesmām un aicina lasītājus izmantot savas vārdus, lai celtu un iedrošinātu citus. Ceturtajā nodaļā Jēkabs pievēršas pazemības un paklausības Dievam nozīmei. Viņš brīdina no lepnības briesmām un aicina lasītājus tuvināties Dievam un pretdarboties velnam. Jēkaba pēdējā, piektajā nodaļā, uzsver lūgšanu nozīmi. Viņš aicina lasītājus lūgties vienam par otru un lūgt Dievam gudrību un vadību. Viņš arī aicina lasītājus būt pacietīgiem un gaidīt uz Kungu. Kopumā Jēkaba grāmata ir spēcīgs atgādinājums par ticības praktiskā dzīvē izpaudīšanas svarīgumu. Tā mudina lasītājus palikt nelokāmos savā ticībā, būt vārdu darītājiem, izmantot vārdus, lai celtu un iedrošinātu citus, būt pazemīgiem un paklausīgiem Dievam, kā arī lūgties vienam par otru.