1Šis ir tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis uz Bāruhu, Nerijas dēlu, kad viņš šos vārdus no Jeremijas mutes rakstīja grāmatā, Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā, sacīdams:
2Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, uz tevi, Bāruh:
3Tu saki: Ak vai, man! Jo Tas Kungs bēdas pielicis manām sāpēm; es esmu piekusis no savas vaidēšanas un neatrodu miera.
4Tā tev būs sacīt uz viņu: tā saka Tas Kungs: redzi, ko Es esmu uztaisījis, to Es nolaužu, un ko esmu dēstījis, to Es izrauju, un tā klāsies visai šai zemei.
5Un tu sev meklē lielas lietas? Nemeklē tās! Jo redzi, Es vedu ļaunumu pār visu miesu, saka Tas Kungs. Bet tev Es došu paturēt tavu dvēseli visur, kur vien tu iesi.
