1Pret Moabu Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, tā saka: Ak vai, par Nebo! Tas ir postīts, Kirjataīma tapusi kaunā un ieņemta, tas augstais patvērums ir kaunā un izbiedināts.
2Moaba lielība vairs nav; Hešbonā domā ļaunu pret viņu: nāciet, izdeldēsim to, ka nav vairs tauta. Arī tu, Madmene, nogursi, zobens dzīsies tev pakaļ.
3Klau, brēkšana no Horonīmas, posts, drupas un gruvekļi.
4Moabs ir satriekts, viņa bērnus dzird kliedzam.
5Pa Luhitas teku iet uz augšu un raud raudādami, un kur iet lejā no Horonīmas, dzird bailīgu kliegšanu par postu.
6Bēdziet, glābiet savas dvēseles, bet tu būsi kā vientulis koks tuksnesī!
7Jo tāpēc ka tu paļaujies uz saviem darbiem un uz savām mantām, tu arīdzan tapsi uzņemts, un Kamošs aizies cietumā līdz ar visiem saviem svētītājiem un saviem lielkungiem.
8Jo postītājs nāks pār ikkatru pilsētu, ka neviena pilsēta neizmuks, un ieleja taps maitāta, un klajums taps postīts, kā Tas Kungs to runājis:
9Dodiet Moabam spārnus, jo tā kā skriešus viņš aizies, un viņa pilsētas taps par posta vietām bez iedzīvotāja.
10Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu kūtri dara, un nolādēts lai ir, kas savu zobenu aiztur no asinīm!
11Moabs no savas jaunības bijis bez bēdām un klusu ir gulējis uz savām mielēm un nav pārliets no trauka traukā, un nav cietumā gājis, tāpēc viņam palikusi sava smaka, un viņa smarža nav pārvērtusies.
12Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es pie tā sūtīšu gāzējus, kas viņu gāzīs un iztukšos viņa traukus un saplēsīs viņa ādas traukus.
13Un Moabs taps kaunā par Kamošu, kā Israēla nams ir kaunā tapis par Bēteli, uz ko tie paļāvās.
14Kā jūs varat sacīt: mēs esam varoņi un stipri vīri karā?
15Moabs ir postīts un viņa pilsētās kāpj iekšā, un viņa izlasītie jaunekļi iet pie kaušanas, saka tas ķēniņš, Kungs Cebaot ir viņa vārds.
16Moaba posts ir tuvu atnācis, un viņa nelaime ļoti steidzās.
17Žēlojiet viņu visi kaimiņi un visi, kas pazīstat viņa vārdu, sakāt: Ak kā ir salūzis varas scepteris un godības zizlis!
18Kāp zemē no savas godības, sēdi izkaltušā zemē, iedzīvotāja, Dibonas meita, jo Moaba postītājs pret tevi ceļas un maitā tavas stiprās pilis.
19Stāvi ceļmalā un raugi, Aroēra iedzīvotāja, vaicā bēglim un prasi izglābtai: kas ir noticis?
20Moabs stāv kaunā, tas ir izbiedināts; kauciet un kliedziet, pasludinājiet pie Arnonas, ka Moabs izpostīts.
21Sodība ir nākusi pār to klajo zemi, pār Holonu un pār Jahazu un pār Mefaātu,
22Un pār Dibonu un pār Nebo un pār BetDiblataīmu,
23Un pār Kirjataīmu un pār BetGamulu un pār BetMeonu,
24Un pār Keriotu un pār Bacru, un pār visām Moaba zemes pilsētām, kas tālu un tuvu.
25Moaba rags nocirsts un viņa elkonis satriekts, saka Tas Kungs.
26Piedzirdinājiet viņu, jo viņš pret To Kungu ir paaugstinājies, lai Moabs žņaudz rokas savā vemšanā, un lai arī viņš ir par apsmieklu.
27Jo, vai Israēls tev nav bijis par apsmieklu? Vai tad viņš tapa pieķerts starp zagļiem, ka tu galvu kratīji, par viņu runādams?
28Atstājiet pilsētas un dzīvojiet akmens kalnos, Moaba iedzīvotāji, un topiet kā baloži, kas taisa ligzdu pie stāva bezdibeņa.
29Mēs Moaba lepnību esam dzirdējuši, ka tas ir ļoti lepns, viņa augstību un viņa lepnību un viņa greznību un viņa sirds lielību.
30Es pazīstu viņa trakumu, bet tas neizdosies, saka Tas Kungs, un viņa lielīšanās to nepadarīs.
31Tādēļ Es kaukšu par Moabu un brēkšu par visu Moabu, un kliegšu par Kirharesetes ļaudīm.
32Kā par Jaēzeru, tā Es par tevi raudāšu, tu vīna koks Sibmā! Tavas vīna stīgas cēlušās pār jūru un sniegušās līdz Jaēzeras jūrai; postītājs uzkritis dārza un vīna kalna augļiem.
33Prieks un līksmība ir nost no tā auglīgā tīruma, no Moaba zemes; Es atraušu vīnu no vīna spaidiem, tur nemīdīs vīna ogas ar gavilēm; tās gaviles nav gaviles.
34No Hešbonas brēc līdz Elealei, līdz Jahācai tie paceļ savu balsi, no Coāras līdz Horonīmai, līdz EglatŠilišijai, jo ir Nimrimas ūdeņi taps postā.
35Un Es iznīcināšu Moabā, saka Tas Kungs, tos, kas uz elku kalniem upurē, un kas saviem dieviem kvēpina.
36Tādēļ Mana sirds vaid par Moabu kā stabules, un Mana sirds vaid kā stabules par Kirharesetes ļaudīm, jo viņu manta, ko tie krājušies, iet bojā.
37Jo visas galvas būs plikas un visas bārdas nodzītas, visas rokas būs sagraizītas, un ap gurniem būs maiss.
38Uz visiem Moaba jumtiem un uz visām viņu ielām ir vaidas vien, jo es Moabu esmu sadauzījis tā kā nepatīkamu trauku, saka Tas Kungs.
39Kā viņš ir iztrūcināts, kā tie kauc, kā Moabs muguru griež savā kaunā! Moabs visiem saviem kaimiņiem ir par apsmieklu un par biedēkli.
40Jo tā saka Tas Kungs: redzi, viņš ātri skrien kā ērglis, un izpleš savus spārnus pār Moabu.
41Pilsētas ir uzvarētas un stiprās pilis ir uzņemtas, un Moaba vareno sirds būs tai dienā kā sievas sirds bērnu sāpēs.
42Jo Moabs taps izdeldēts, ka vairs nav tauta, jo viņš pret To Kungu ir paaugstinājies.
43Briesmas un bedre un valgs pār tevi, Moaba iedzīvotājs! saka Tas Kungs.
44Kas izbēg no briesmām, kritīs bedrē, un kas izkāpj no bedres, taps gūstīts valgā, jo Es Moabam sūtīšu viņu piemeklēšanas gadu, saka Tas Kungs.
45Hešbonas ēnā stāv bēdzēji bez spēka, bet no Hešbonas izies uguns un liesma no Sihona un aprīs Moaba pakausi un to trokšņa darītāju galvas.
46Ak vai, tev, Moab! Kamoša ļaudis ir gājuši bojā, jo tavi dēli aizvesti cietumā, arī tavas meitas ir cietumā.
47Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Moaba cietumniekus, saka Tas Kungs. Tik daudz par Moaba sodību.
