1Cedeķija bija divdesmit un vienu gadu vecs, kad tapa par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Hamutale, Jeremijas meita no Libnas.
2Un viņš darīja, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tā kā Jehojakims bija darījis.
3Jo tā notika Tā Kunga bardzības dēļ pret Jeruzālemi un pret Jūdu, līdz kamēr Viņš tos atmeta no Sava vaiga. Un Cedeķija atkāpās no Bābeles ķēniņa.
4Un viņa valdīšanas devītā gadā, desmitā mēnesī, desmitā mēneša dienā, Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, nāca pats ar visu savu karaspēku pret Jeruzālemi, un tie apmetās ap viņu un uztaisīja pret viņu visapkārt vaļņus.
5Tā tā pilsēta tapa apsēsta līdz ķēniņa Cedeķijas vienpadsmitam gadam.
6Ceturtā mēnesī, devītā mēneša dienā, bads augtin auga pilsētā, un zemiem ļaudīm nebija vairs maizes.
7Tad ielauzās pilsētā un visi karavīri bēga un izgāja naktī no pilsētas ārā pa vārtu ceļu starp abiem mūriem pie ķēniņa dārza. Bet Kaldeji bija visapkārt ap pilsētu.
8Un viņi gāja pa klajuma ceļu; bet Kaldeju spēks dzinās ķēniņam pakaļ un panāca Cedeķiju Jērikas klajumos, un viss viņa spēks izklīda no viņa nost.
9Tad tie sagrāba ķēniņu un viņu noveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu Hamatas zemē, un tas sprieda tiesu par viņu.
10Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedeķijas bērnus priekš viņa acīm, arī visus Jūda lielkungus viņš nokāva Riblā,
11Un viņš izdūra Cedeķijam acis un viņu saistīja ar divām vara ķēdēm; un Bābeles ķēniņš viņu noveda uz Bābeli un viņu lika cietuma namā līdz viņa miršanas dienai.
12Pēc tam, piektā mēnesī, desmitā mēneša dienā, tas bija ķēniņa Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, deviņpadsmitais gads, NebuzarAdans, pils karavīru virsnieks, kas stāvēja Bābeles ķēniņa priekšā, nāca uz Jeruzālemi,
13Un sadedzināja Tā Kunga namu un ķēniņa namu līdz ar visiem Jeruzālemes namiem, un visus lielos namus viņš sadedzināja ar uguni.
14Un viss Kaldeju spēks, kas bija pie pils karavīru virsnieka, nolauza visus Jeruzālemes mūrus visapkārt.
15Bet zemas kārtas ļaudis un atlikušos, kas pilsētā bija atlicināti, un bēgļus, kas bija pārgājuši pie Bābeles ķēniņa, un citus darba ļaudis, pils karavīru virsnieks Nebuzar Adans, aizveda projām.
16Bet no zemas kārtas ļaudīm tai zemē pils karavīru virsnieks NebuzarAdans kādus atlicināja par vīna dārzniekiem un arājiem.
17Un Kaldeji nolauza vara pīlārus pie Tā Kunga nama un krēslus un vara jūru, kas bija Tā Kunga namā, un veda visu viņas varu uz Bābeli.
18Tie paņēma arī podus un lāpstas un dakšas un slakāmos traukus un biķerus un visus vara traukus, ko lietoja pie kalpošanas.
19Un pils karavīru virsnieks paņēma līdz kausus un vīraka traukus un slakāmos kausus un podus un lukturus un karotes un krūzes, kas bija tīra zelta un tīra sudraba,
20Abus pīlārus, vienu jūru, divpadsmit vara vēršus apakš tās un krēslus, ko ķēniņš Salamans bija taisījis priekš Tā Kunga nama. Varš no tā, no visiem rīkiem, nebija sverams.
21Un katra pīlāra augstums bija astoņpadsmit olektis un divpadsmit olekšu aukla gāja ap pīlāri apkārt, un varš bija četru pirkstu biezumā un vidū tukšs.
22Un kronis uz pīlāra bija no vara, un ikkatra kroņa augstums bija piecas olektis, un tīkla darbs un granātāboli bija ap kroni visapkārt, viss no vara; un tāpat arī bija pie otra pīlāra, un arī granātāboli.
23Un granātābolu bija deviņdesmit seši pret visiem vējiem, visu granātābolu bija simts tīkla darbam visapkārt.
24Pils karavīru virsnieks ņēma augsto priesteri Seraju un otru priesteri Cefaniju un trīs sliekšņa sargus,
25Un no pilsētas viņš ņēma vienu ķēniņa sulaini, kas bija celts pār tiem karavīriem, un septiņus vīrus no tiem, kas bija ap ķēniņu, kas pilsētā tapa atrasti, ir kara vadoņa rakstītāju, kas tās zemes ļaudis priekš kara uzrakstīja, un sešdesmit vīrus no tās zemes ļaudīm, kas pilsētā tapa atrasti.
26Tos pils karavīru virsnieks NebuzarAdans ņēma un veda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu.
27Un Bābeles ķēniņš tos sita un nokāva Riblā Hamatas zemē. Tā Jūda no savas zemes tapa aizvests.
28Šie ir ļaudis, ko Nebukadnecars aizveda septītā gadā: trīs tūkstoš divdesmit trīs Jūdus;
29Nebukadnecara astoņpadsmitā gadā: astoņsimt trīsdesmit divas dvēseles no Jeruzālemes.
30Nebukadnecara divdesmit trešā gadā, pils karavīru virsnieks NebuzarAdans aizveda septiņsimt četrdesmit piecas Jūdu dvēseles; pavisam četrtūkstoš un sešsimt dvēseles.
31Bet trīsdesmit septītā gadā pēc Jehojahina, Jūda ķēniņa, aizvešanas, divpadsmitā mēnesī, divdesmit piektā mēneša dienā, Evil-Merodahs Bābeles ķēniņš savā pirmā valdīšanas gadā, paaugstināja Jehojahina, Jūda ķēniņa, galvu un to izveda no cietuma nama,
32Un runāja laipnīgi ar viņu un cēla viņa krēslu pār to ķēniņu krēsliem, kas pie viņa bija Bābelē.
33Un pārmija viņa cietuma drēbes, un šis ēda maizi vienmēr viņa priekšā visu savu mūžu.
34Un barība viņam vienmēr no Bābeles ķēniņa tapa dota, ikdienas nospriesta tiesa, līdz viņa miršanas dienai visu viņa mūžu.
