1Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
2Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
3Bet es gribu runāt uz Visuvareno, un man gribās aizbildināties Stiprā Dieva priekšā.
4Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
5Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
6Klausiet jel manu aizstāvēšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
7Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
8Vai Viņu gribat aizstāvēt un Dievam būt pārstāvētāji?
9Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
10Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
11Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
12Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
13Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
14Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
15Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizstāvēt Viņa priekšā.
16Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
17Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
18Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
19Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
20Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
21Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
22Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
23Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
24Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
25Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
26Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
27Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, —
28Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
