Lasīt visu nodaļu
Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.
Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkonu varētu dzirdēt (un saprast)?
