1Un Elihus vēl atbildēja un sacīja:
2Vai tev šķiet pareizi esam, ka tu saki: mana taisnība iet pāri pār Dieva taisnību,
3Ka tu saki: kas man no tās atlec, ko es ar to vairāk panākšu nekā ar saviem grēkiem?
4Es tev vārdu atbildēšu un taviem draugiem pie tevis:
5Skaties pret debesi un redzi, uzlūko padebešus, kas ir augsti pāri pār tevi.
6Ja tu grēko, ko tu Viņam vari darīt? Un lai tavu pārkāpumu daudz, ko tu Viņam padarīsi?
7Ja tu esi taisns, kas Viņam no tā tiek, jeb ko Viņš dabū no tavas rokas?
8Tev cilvēkam tava bezdievība par postu, un tev cilvēka bērnam tava taisnība nāk par labu.
9Par varas darbu pulku tie brēc, tie kliedz lielo kungu elkoņa dēļ.
10Bet neviens nesaka: kur ir Dievs, mans Radītājs, kas pat naktī dod slavas dziesmas,
11Kas mūs darījis jo izmācītus, nekā lopus virs zemes, un gudrākus pār putniem apakš debess.
12Tie tur brēc, bet Viņš neatbild ļauno pārgalvības dēļ.
13Tiešām, Dievs netaisnību nepaklausa un tas Visuvarenais to neuzlūko.
14Jebšu tu saki, ka tu Viņu neredzēsi, tā tiesas lieta ir Viņa priekšā, gaidi tik uz Viņu.
15Bet nu, ka Viņa dusmība vēl nepiemeklē, vai Viņš tādēļ vērā neliek, ka pārkāpumu ir tik daudz?
16Un tomēr Ījabs tukšiem vārdiem atvēris savu muti un daudz runājis bez saprašanas.
