1Un Elihus vēl runāja un sacīja:
2Pagaidi mani vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
3Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam Radītājam taisnību.
4Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
5Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
6Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
7Viņš nenovērš Savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
8Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
9Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
10Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
11Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
12Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
13Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
14Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
15Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
16Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
17Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
18Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
19Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
20Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
21Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
22Redzi, Dievs ir augsts Savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
23Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
24Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
25Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
26Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
27Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
28Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
29Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
30Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
31Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
32Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
33Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
