1Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
2Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
3Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
4Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
5Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
6Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
7Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
8Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
9Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
10Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, — kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
11Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
12Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
13Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
14Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
15Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
16Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
17Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
18Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
19No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
20No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
21Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
22Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
23Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
24Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
25Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
26Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
27Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
28Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
29Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
30Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
31Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
32Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
33Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
34Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
