Lasīt visu nodaļu
Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
