Lasīt visu nodaļu
Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
