Jēzus ir nodevējis Jūdu, apcietināts un iecelts tiesā.
1To sacījis Jēzus izgāja ar Saviem mācekļiem pār Kidronas upi; tur bija dārzs, kurā Viņš un Viņa mācekļi iegāja.
Jāņa evaņģēlijs 18:2 - Bet arī Jūdas, kas Viņu nodeva, zināja to vietu; jo Jēzus dažu reiz tur bija sapulcējies ar Saviem mācekļiem.
2Bet arī Jūdas, kas Viņu nodeva, zināja to vietu; jo Jēzus dažu reiz tur bija sapulcējies ar Saviem mācekļiem.
3Tad Jūdas, karavīru pulku ņēmis pie sevis un sulaiņus no tiem augstiem priesteriem un farizejiem, tur nonāk ar lāpām, eļļas svecēm un kara ieročiem.
4Jēzus nu visu zinādams, kas Viņam notikšot, gāja tiem pretim un uz tiem saka: “‹Ko jūs meklējat?›”
5Tie Viņam atbildēja: “Jēzu no Nacaretes.” Jēzus uz tiem saka: “‹Es tas esmu.›” Un pie tiem stāvēja arī Jūdas, kas Viņu nodeva.
6Kad nu Jēzus uz tiem sacīja: “‹Es tas esmu;›” tad tie atkāpās atpakaļ un krita pie zemes.
7Tad Viņš tiem atkal vaicāja: “‹Ko jūs meklējat?›” Un tie sacīja: “Jēzu no Nacaretes.”
8Jēzus atbildēja: “‹Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja tad jūs Mani meklējat, tad lieciet šos mierā.›”
9Ka vārds taptu piepildīts, ko Viņš bija sacījis: “‹Es nevienu neesmu pazaudējis no tiem, ko Tu Man esi devis.›”
10Bet Sīmanis Pēteris, kam zobens bija, to izvilcis cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta labo ausi, un kalpa vārds bija Malhus.
11Tad Jēzus uz Pēteri sacīja: “‹Bāz savu zobenu makstīs; vai Man nebūs to biķeri dzert, ko Mans Tēvs Man ir devis?›”
12Tad tas pulks un virsnieks un Jūdu sulaiņi Jēzu saņēma un sēja,
13Un Viņu veda papriekš pie Annas, tas bija sievas tēvs Kajafasm, kas bija tā gada augstais priesteris.
14Bet Kajafas bija tas, kas Jūdiem padomu bija devis, labi esot, ka viens cilvēks mirtu par tautu.
15Un Sīmanis Pēteris un vēl otrs māceklis Jēzum gāja pakaļ, un šis māceklis augstam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī.
16Bet Pēteris stāvēja ārā pie durvīm. Tad otrs māceklis, kas augstam priesterim bija pazīstams, izgāja un runāja ar durvju sargātāju un ieveda Pēteri iekšā.
17Tad kalpone, kas bija durvju sargātāja, saka uz Pēteri: “Vai tu arīdzan neesi viens no šī Cilvēka mācekļiem?” Tas saka: “Es neesmu.”
18Un kalpi un sulaiņi stāvēja un uguni bija sakūruši no oglēm, jo bija auksts, un tie sildījās. Bet arī Pēteris pie tiem stāvēja un sildījās.
19Tad augstais priesteris Jēzum vaicāja par Viņa mācekļiem un par Viņa mācību.
20Jēzus tam atbildēja: “‹Es droši un skaidri esmu runājis uz pasauli, Es allaž esmu mācījis sinagogā un Dieva namā, kur visi Jūdi saiet, un neko neesmu runājis kaktā.›
21‹Ko tu Man jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko Es uz tiem esmu runājis; redzi, tie zin, ko Es esmu sacījis.›”
22Bet Jēzum to runājot viens no sulaiņiem, kas klāt stāvēja, Viņam sita vaigā un sacīja: “Vai Tu tā atbildi augstam priesterim?”
23Jēzus tam atbildēja: “‹Kad Es esmu nepareizi runājis, tad pierādi, ka tas ir nepareizi; bet kad esmu pareizi runājis, kam tad tu Mani siti?›”
24Tad Annas Viņu sūtīja saistītu pie Kajafas, augstā priestera.
25Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad tie uz viņu sacīja: “Vai tu arīdzan neesi viens no Viņa mācekļiem?” Tas liedzās un sacīja: “Es neesmu.”
26Tad viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris labo ausi bija nocirtis, saka: “Vai es tevi neredzēju dārzā pie Viņa?”
27Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja.
28Tad tie Jēzu veda no Kajafas uz tiesas namu, un vēl bija agrs (rīts). Un paši neiegāja tiesas namā, ka netaptu nešķīsti, bet ka varētu ēst Pashā jēru.
29Tad Pilāts pie tiem izgāja ārā un sacīja: “Ko jūs sūdzat par šo Cilvēku?”
30Tie atbildēja un uz viņu sacīja: “Ja Šis nebūtu ļauna darītājs, tad mēs To tev nebūtu nodevuši.”
31Tad Pilāts uz tiem sacīja: “Tad ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc savas bauslības.” Tad Jūdi uz viņu sacīja: “Mums nav brīv nevienu nonāvēt.”
32Ka Jēzus vārds taptu piepildīts, ko Viņš sacīja norādīdams, ar kādu nāvi Viņam būs mirt.
33Tad Pilāts atkal iegāja tiesas namā un Jēzu aicināja un uz To sacīja: “Vai Tu esi Jūdu Ķēniņš?”
34Jēzus tam atbildēja: “‹Vai tu to runā pats no sevis? Jeb vai citi tev to par Mani sacījuši?›”
35Pilāts atbildēja: “Vai es esmu Jūds? Tava tauta un augstie priesteri Tevi man nodevuši; ko Tu esi darījis?”
36Jēzus atbildēja: “‹Mana valstība nav no šīs pasaules; ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, tad Mani kalpi par to kautos, ka Es tiem Jūdiem netaptu nodots. Bet nu Mana valstība nav no tejienes›.”
37Tad Pilāts uz Viņu sacīja: “Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “‹Tu to saki, Es esmu Ķēniņš. Es tāpēc esmu dzimis un tāpēc pasaulē nācis, ka Man būs patiesību apliecināt. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.›”
38Pilāts uz Viņu saka: “Kas ir patiesība?” Un to sacījis viņš atkal izgāja ārā pie tiem Jūdiem un uz tiem saka: “Es pie Tā nekādas vainas neatrodu.
39Bet jums ir ieradums, ka es jums vienu atlaižu uz Pashā. Vai jūs nu gribat, lai es jums atlaižu Jūdu Ķēniņu?”
40Tad visi atkal brēca sacīdami: “Ne to, bet Barabu.” Bet Baraba bija slepkava.
