Jēzus tiek notiesāts uz nāvi krustā, Viņš mirst un Viņš tiek aprakts.
1Tad Pilāts Jēzu ņēma un Viņu šauta.
2Un karavīri nopina ērkšķu kroni un to uzlika uz Viņa galvu un Tam apvilka purpura mēteli,
3Un sacīja: “Esi sveicināts, Tu Jūdu Ķēniņ!” un Viņam sita vaigā.
4Tad Pilāts atkal izgāja ārā un uz tiem saka: “Redziet, es jums To vedu ārā, lai jūs zināt, ka es nekādas vainas pie Tā neatrodu.”
5Tad Jēzus izgāja ārā, ērkšķu kroni un purpura drēbi nesdams, un Pilāts uz tiem saka: “Redziet, kāds Cilvēks!”
6Kad nu augstie priesteri un sulaiņi Viņu redzēja, tad tie brēca un sacīja: “Sit Viņu krustā!” Pilāts uz tiem saka: “Ņemiet jūs Viņu un sitiet Viņu krustā; jo es nekādas vainas pie Viņa neatrodu.”
7Tad Jūdi viņam atbildēja: “Mums ir bauslība, un pēc mūsu bauslības Viņam būs mirt; jo Viņš pats Sevi par Dieva Dēlu darījis.”
8Kad nu Pilāts šo vārdu dzirdēja, tad viņš vēl vairāk bijās,
9Un atkal iegāja tiesas namā un saka uz Jēzu: “No kurienes Tu esi?” Un Jēzus viņam nekā neatbildēja.
10Tad Pilāts uz Viņu saka: “Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara, Tevi krustā sist un vara, Tevi palaist?”
11Jēzus atbildēja: “‹Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes. Tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielākais grēks.›”
12No tā brīža Pilāts meklēja viņu palaist. Bet Jūdi brēca un sacīja: “Ja tu Šo laidīsi vaļā, tad tu neesi ķeizara draugs. Jo kas pats ceļas par ķēniņu, tas ķeizaram pretinieks.”
13Kad nu Pilāts šo vārdu dzirdēja, tad viņš Jēzu izveda ārā un nosēdās uz soģa krēslu tai vietā, ko sauc par akmeņu bruģi, ebrejiski gabbatu.
14Bet tā bija sataisāmā diena uz Pashā, ap sesto stundu. Un viņš uz Jūdiem saka: “Redziet, jūsu Ķēniņš!”
15Bet tie brēca: “Nost! nost! sit To krustā.” Pilāts uz tiem saka: “Vai man jūsu Ķēniņu būs sist krustā?” Tie augstie priesteri atbildēja: “Mums nav ķēniņa, tik vien ķeizars.”
16Tad viņš tiem To nodeva, ka To sistu krustā; un tie Jēzu ņēma un To aizveda.
17Un Viņš izgāja un nesa Savu krustu uz to vietu, ko sauc pieres vietu, ebrejiski Golgatu.
Jāņa evaņģēlijs 19:18 - Tur tie Viņu sita krustā un līdz ar Viņu divus citus vienā un otrā pusē un Jēzu vidū.
18Tur tie Viņu sita krustā un līdz ar Viņu divus citus vienā un otrā pusē un Jēzu vidū.
19Un Pilāts rakstīja virsrakstu un to lika krusta galā, un tur bija rakstīts: JĒZUS NO NACARETES, JŪDU ĶĒNIŅŠ.
20Šo virsrakstu daudz Jūdu lasīja, jo vieta, kur Jēzus tapa krustā sists bija tuvu pie pilsētas. Un tas bija rakstīts ebrejiski, grieķiski un latīniski.
21Tad Jūdu augstie priesteri uz Pilātu sacīja: “Neraksti: Jūdu Ķēniņš, bet ka Viņš sacījis: Es esmu Jūdu Ķēniņš.”
22Pilāts atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.”
23Kad nu karavīri Jēzu bija krustā situši, tad tie ņēma Viņa drēbes un lika četrās daļās, ikvienam karavīram vienu daļu, un arī svārkus. Bet svārki bija nešūti, no augšienes caur caurim austi.
24Tad tie savā starpā sacīja: “Tos nedalīsim, bet metīsim kauliņus par tiem, kam tie piederēs;” — ka raksti taptu piepildīti, kas saka: “Tie Manas drēbes ir izdalījuši savā starpā un kauliņus metuši par Maniem svārkiem.” Un to tie karavīri darīja.
Jāņa evaņģēlijs 19:25 - Bet tur pie krusta stāvēja Jēzus māte un Viņa mātes māsa, Marija, Kleopas sieva, un Marija Magdalēna.
25Bet tur pie krusta stāvēja Jēzus māte un Viņa mātes māsa, Marija, Kleopas sieva, un Marija Magdalēna.
Jāņa evaņģēlijs 19:26 - Kad nu Jēzus Savu māti redzēja un mācekli, ko Viņš mīlēja, klāt stāvam, tad Viņš saka uz Savu māti: “‹Sieva, redzi, tavs dēls!›”
26Kad nu Jēzus Savu māti redzēja un mācekli, ko Viņš mīlēja, klāt stāvam, tad Viņš saka uz Savu māti: “‹Sieva, redzi, tavs dēls!›”
Jāņa evaņģēlijs 19:27 - Pēc tam Viņš saka uz to mācekli: “‹Redzi, tava māte!›” Un tai pašā stundā tas māceklis to ņēma pie sevis!
27Pēc tam Viņš saka uz to mācekli: “‹Redzi, tava māte!›” Un tai pašā stundā tas māceklis to ņēma pie sevis!
28Pēc tam Jēzus zinādams, ka jau viss bija pabeigts, lai raksti taptu piepildīti, saka: “‹Man slāpst.›”
29Bet tur stāvēja trauks, pilns etiķa. Un tie sūkli pildīja ar etiķi un to uzdūra īzapa stiebram un Viņam sniedza pie mutes.
30Kad nu Jēzus to etiķi bija ņēmis, tad Viņš sacīja: “‹Tas ir piepildīts.›” Un, galvu nokāris, Viņš izlaida garu.
31Tad Jūdi, lai svētā dienā miesas nepaliktu pie krusta, tāpēc ka tā bija sataisāma diena (jo pati svētku diena bija īpaši liela) Pilātu lūdza, ka viņu lieli taptu salauzīti un tie taptu noņemti.
32Tad karavīri nāca un pirmajam salauza lielus un otram, kas līdz ar To bija krustā sists.
33Bet kad tie nāca pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau bija nomiris, tad tie Viņam lielus nelauza.
34Bet viens no karavīriem Viņam sānos iedūra ar šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.
35Un kas to redzējis, tas to apliecinājis, un viņa liecība ir patiesīga, un viņš zin, ka viņš runā taisnību, lai arī jūs ticat.
36Jo tas noticis, ka raksts taptu piepildīts: Nevienu no Viņa kauliem nebūs salauzt.
37Un atkal cits raksts saka: tie redzēs To, iekš kā tie dūruši.
38Pēc tam Jāzeps no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet slepeni, no tiem Jūdiem bīdamies, lūdza Pilātu, ka viņš Jēzus miesas varētu noņemt, un Pilāts to ļāva; un tas nāca un noņēma Jēzus miesas.
39Bet arī Nikodēms nāca, kas citu reiz naktī bija nācis pie Jēzus, un atnesa dārgas svaidāmas zāles, mirres un alvejas sajauktas kādas simts mārciņas.
40Tad tie Jēzus miesas ņēma, un tās ar tām zālēm ietina linu autos, kā tie Jūdi mēdz glabāt.
41Un tanī vietā, kur Viņš bija krustā sists, bija dārzs un tanī dārzā jauns kaps, kur vēl neviens nebija ielikts.
42Tur tie Jēzu ielika Jūdu sataisāmas dienas dēļ, jo tas kaps bija tuvu klāt.
