Lūkas evaņģēlijs 10:39
“Un tai bija māsa, vārdā Marija; tā nosēdās pie Jēzus kājām un klausījās Viņa vārdus.”
Konteksts: Lūkas evaņģēlijs 10
37Bet tas sacīja: “Tas, kas žēlastību pie viņa darījis.” Tad Jēzus uz to sacīja: “‹Tad ej nu un dari tu tāpat arīdzan.›”
38Un notikās, Viņam Savu ceļu staigājot, Viņš nāca vienā pilsētiņā; un viena sieva, Marta vārdā, Viņu uzņēma savā namā.
39Un tai bija māsa, vārdā Marija; tā nosēdās pie Jēzus kājām un klausījās Viņa vārdus.
40Bet Marta daudz nodarbojās kalpodama un piegāja sacīdama: “Kungs, vai Tev nekas par to, ka mana māsa mani ir atstājusi vienu pašu kalpojam? Saki jel viņai, lai tā man palīdz”.
41Bet Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “‹Marta, Marta, tu gan daudz rūpējies un pūlējies;›
Par Lūkas evaņģēlijs 10: Septiņdesmit divdesmitu sūtīšana
Jēzus māca par labo samariešu un nosūtīja septiņdesmit divus.
Komentārs
Lūkas 10. nodaļa ir nodaļa, kas runā par Jēzus kalpošanas spēku un evaņģēlija izplatīšanas nozīmi. Šajā nodaļā Jēzus nosūta savus septiņdesmit divus mācekļus, lai sludinātu evaņģēliju un dziedinātu slimos. Viņš tiem liek iziet divatā un nekā citu līdzi ņemt, vienīgi nūjiņu un sandales. Viņš tiem saka, ka dažās vietās viņi tiks sagaidīti, bet citās noraidīti, taču nevajadzētu zaudēt drosmi.
Mācekļi atgriežas ar prieku, redzot Jēzus kalpošanas spēku. Pēc tam Jēzus tiem saka, ka viņi būtu jāpriecājas, jo viņu vārdi ir ierakstīti debesīs. Tas ir atgādinājums, ka tie, kas seko Jēzum, tiks apbalvoti pēc dzīves.