Mārkus 14:33
“Un Viņš ņēma pie sevis Pēteri un Jēkabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt,”
Konteksts: Mārkus 14
31Bet tas runāja vēl daudz vairāk: “Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi negribu aizliegt!” Un tāpat arī visi sacīja.
32Un tie nāca uz vienu muižu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “‹Apsēžaties šeit, kamēr Es Dievu lūgšu.›”
33Un Viņš ņēma pie sevis Pēteri un Jēkabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt,
34Un uz tiem sacīja: “‹Mana dvēsele ir visai noskumusi līdz nāvei. Paliekat šeitan un esiet nomodā.›”
35Un maķenīt pagājis Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām.
Par Mārkus 14: Pēdējā vakariņas un nodevība
Jēzus tiek nodevēts no Jūdas, aizturēts un nodots tiesai.
Komentārs
Marka 14. nodaļa ir Jēzus pēdējo dienu stāsts pirms Viņa krusta nolikšanas. Tā sākas ar Jēzu un Viņa mācekļiem, kuri kopā svin Pashas mielastu. Pēc tam Jēzus paredz viena no Savām mācekļiem nodošanu, un mācekļi piepildās ar skumjām. Pēc tam Jēzus dodas uz Gecēmanes dārzu, lai lūgtos, un Viņa mācekļi aizmiguši. Jūda ierodas ar cilvēku bandu, lai arestētu Jēzu, un Pēteris nogriež vienam no vīriem ausi. Jēzus tad izārstē vīra ausi un tiek aizvests, lai tiktu tiesāts.
Šī nodaļa ir spēcīgs atgādinājums par galīgo upuri, ko Jēzus ir nesis par mums. Tas mums parāda Viņa mīlestības dziļumu un apņemšanos pret Savu misiju. Jēzus zināja, kas nāk, tomēr viņš joprojām izvēlējās izturēties pret to. Viņš bija gatavs cietīt un nomirt par mums, un šī nodaļa liecina par Viņa lielo mīlestību un upuri. Tāpat tas ir atgādinājums par ticības un uzticības Dievam svarīgumu, pat ja saskaras ar pretrunām. Jēzus paļāvās uz Dieva plānu un bija gatavs pieņemt visu, kas notiks viņam. Mēs varam mācīties no Jēzus piemēra un paļauties uz Dieva plānu mūsu dzīvēs, neatkarīgi no tā, kas mūsu ceļā nāk..