Lasīt visu nodaļu
Un Viņš atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams šos pašus vārdus.
‹Esat nomodā un lūdzat Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.›”
Un Viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt.
