Mārkus 3:6
“Un farizeji izgāja un sarunājās tūdaļ ar Hērodus sulaiņiem pret Viņu, ka Viņu nomaitātu.”
Konteksts: Mārkus 3
4Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu darīt? Dvēseli glābt vai maitāt?›” Bet tie stāvēja klusu.
5Un Viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību un turklāt viņu sirds cietības dēļ noskumis Viņš tam cilvēkam sacīja: “‹Izstiep savu roku!›” Un tas to izstiepa, un viņa roka palika atkal vesela tā kā tā otra.
6Un farizeji izgāja un sarunājās tūdaļ ar Hērodus sulaiņiem pret Viņu, ka Viņu nomaitātu.
7Bet Jēzus aizgāja ar Saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas un Jūdu zemes Viņam gāja pakaļ.
8Arī no Jeruzālemes un Idumejas un no viņpus Jordānes un tie, kas pie Tirus un Sidonas, liels pulks, dzirdējuši, ko Viņš darīja, nāca pie Viņa.
Par Mārkus 3: Izvēloties divpadsmit apustuļus
Jēzus tiek apsūdzēts par dievsvētību un veic vairāk brīnumdarbus.
Komentārs
Marka 3. nodaļa ir pasaža, kas pievēršas augošajai pretestībai pret Jēzu un viņa kalpošanu. Šajā nodaļā mēs redzam tā laika reliģiskos vadītājus, kas iecerēja iznīcināt Jēzu un viņa vēstījumu. Mēs arī redzam Jēzus atbildi uz viņu pretestību, jo viņš turpina sludināt un dziedināt slimos.
Nodaļa sākas ar Jēzus dziedināšanu vīru ar sausāku roku sabatā. Šo dziedināšanas darbību uzskatīja par sabata likumu pārkāpumu, un reliģiskie vadītāji bija sašutuši. Viņi sāka iecerēt, kā varētu iznīcināt Jēzu.