Mārkus 7:32
“Un pie Viņa atveda vienu kurlmēmu, un Viņu lūdza, ka tam uzliktu roku.”
Konteksts: Mārkus 7
30Un nogājusi savās mājās, viņa atrada meitiņu uz gultas guļam, un ka velns bija izbēdzis.
31Un atkal izgājis no Tirus un Sidonas robežām, Viņš nāca pie Galilejas jūras vidū starp to desmit pilsētu robežām.
32Un pie Viņa atveda vienu kurlmēmu, un Viņu lūdza, ka tam uzliktu roku.
33Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup pie malas un lika Savus pirkstus viņa ausīs un izspļāvis aizskāra viņa mēli;
34Un skatījās uz debesi, nopūtās un sacīja uz to: “‹Efata,›” tas ir: “‹Atveries!›”
Par Mārkus 7: Baro piecus tūkstošus
Jēzus māca par tīrību, tradīcijām un Dieva sekošanas svarīgumu.
Komentārs
Mark 7 ir nodaļa, kas pievēršas Jēzus mācībām un reliģisko vadītāju reakcijām tajā laikā. Šajā nodaļā Jēzus māca par sirds tīrības svarīgumu un nepieciešamību pievērst uzmanību garīgajām dzīves jomām, nevis fiziskajām. Viņš māca arī par Dieva likumu cieņas svarīgumu un nevis cilvēku tradīciju ievērošanu.
Tā laika reliģiskie vadītāji nav apmierināti ar Jēzus mācību un izaicina viņu par viņa tiesībām mācīt tādas lietas. Jēzus atbild, norādot, ka reliģiskie vadītāji ir vairāk ieinteresēti par ārējo svētību nekā iekšējo sirds tīrību. Viņš turpina skaidrot, ka tas nav tas, kas nonāk cilvēkā, kas padara viņu par nešķīstu, bet tas, kas iznāk no viņa.