Mārkus 9:10
“Un tie to vārdu paturēja savā prātā un apspriezdami savā starpā, kas tas esot: no miroņiem augšām celties?”
Konteksts: Mārkus 9
8Un tūdaļ tie skatījās visapkārt un nevienu vairs pie sevis neredzēja, bet Jēzu vien.
9Un noejot no kalna, Viņš tiem piekodināja, ka tie nevienam nesacītu, ko tie redzējuši, pirms Tas Cilvēka Dēls no miroņiem nebūs augšām cēlies.
10Un tie to vārdu paturēja savā prātā un apspriezdami savā starpā, kas tas esot: no miroņiem augšām celties?
11Un tie Viņam jautāja sacīdami: “Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānāk papriekš?”
12Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “‹Gan Elija papriekš nākdams atkal visu sataisīs; un kā ir rakstīts par To Cilvēka Dēlu, ka Tam daudz būs ciest un tapt nicinātam?›
Par Mārkus 9: Pārvēršanās, ārstējot apsēstu zēnu
Jēzus tiek pārveidots priekš Pētera, Jēkaba un Jāņa un māca par ticības nozīmi.
Komentārs
Mark 9 ir nodaļa, kas pievēršas ticības spēkam un lūgšanu nozīmei. Jēzus māca Savus mācekļus par ticības spēku un to, kā tas var pārvietot kalnus. Viņš saka tiem, ka ja viņiem ir ticība un nav šaubu, viņi var lūgt jebko un tas tiks dots viņiem. Viņš arī brīdina viņus, ka ja viņiem nav ticības, viņi nedabūs neko.
Pēc tam Jēzus stāsta parabolu par vīru, kam bija kalps, kam bija nepieciešama palīdzība. Vīrs lūdza savu kalpu kaut ko atnest, bet kalps to nevarēja izdarīt. Tad vīrs lūdza kalpu ticēt un uzskatīt, ka viņš to var izdarīt, un kalps to izdarīja.