Mārkus 9:18
“Un kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un tas puto un griež zobus un izdilst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet tie nav varējuši.””
Konteksts: Mārkus 9
16Un Viņš rakstu mācītājiem vaicāja: “‹Ko jūs ar tiem strīdaties?›”
17Un viens no ļaudīm atbildēdams sacīja: “Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars.
18Un kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un tas puto un griež zobus un izdilst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet tie nav varējuši.”
19Bet Viņš tam atbildēja un sacīja: “‹Ak tu neticīgā cilts? Cik ilgi Es pie jums būšu? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet to pie Manis.›”
20Un tie to atveda pie Viņa, un kad tas gars Viņu redzēja, tad tas tūdaļ to plosīja, un tas pie zemes krizdams vārtījās putodams.
Par Mārkus 9: Pārvēršanās, ārstējot apsēstu zēnu
Jēzus tiek pārveidots priekš Pētera, Jēkaba un Jāņa un māca par ticības nozīmi.
Komentārs
Mark 9 ir nodaļa, kas pievēršas ticības spēkam un lūgšanu nozīmei. Jēzus māca Savus mācekļus par ticības spēku un to, kā tas var pārvietot kalnus. Viņš saka tiem, ka ja viņiem ir ticība un nav šaubu, viņi var lūgt jebko un tas tiks dots viņiem. Viņš arī brīdina viņus, ka ja viņiem nav ticības, viņi nedabūs neko.
Pēc tam Jēzus stāsta parabolu par vīru, kam bija kalps, kam bija nepieciešama palīdzība. Vīrs lūdza savu kalpu kaut ko atnest, bet kalps to nevarēja izdarīt. Tad vīrs lūdza kalpu ticēt un uzskatīt, ka viņš to var izdarīt, un kalps to izdarīja.