Mārkus 9:25
“Bet Jēzus redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja to nešķīsto garu, uz to sacīdams: “‹Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu, izej ārā no tā un neieej vairs iekš tā.›””
Konteksts: Mārkus 9
23Bet Jēzus uz to sacīja: “‹Kaut tu varētu ticēt! tas visu spēj, kas tic.›”
24Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja ar asarām: “Es ticu, Kungs, palīdzi manai neticībai!”
25Bet Jēzus redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja to nešķīsto garu, uz to sacīdams: “‹Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu, izej ārā no tā un neieej vairs iekš tā.›”
26Un tas izgāja, brēkdams un to gauži plosīdams, un viņš tapa tā kā mironis, tā ka daudzi sacīja: tas ir nomiris.
27Bet Jēzus to ņēma pie rokas, to uzcēla, un tas pacēlās.
Par Mārkus 9: Pārvēršanās, ārstējot apsēstu zēnu
Jēzus tiek pārveidots priekš Pētera, Jēkaba un Jāņa un māca par ticības nozīmi.
Komentārs
Mark 9 ir nodaļa, kas pievēršas ticības spēkam un lūgšanu nozīmei. Jēzus māca Savus mācekļus par ticības spēku un to, kā tas var pārvietot kalnus. Viņš saka tiem, ka ja viņiem ir ticība un nav šaubu, viņi var lūgt jebko un tas tiks dots viņiem. Viņš arī brīdina viņus, ka ja viņiem nav ticības, viņi nedabūs neko.
Pēc tam Jēzus stāsta parabolu par vīru, kam bija kalps, kam bija nepieciešama palīdzība. Vīrs lūdza savu kalpu kaut ko atnest, bet kalps to nevarēja izdarīt. Tad vīrs lūdza kalpu ticēt un uzskatīt, ka viņš to var izdarīt, un kalps to izdarīja.