Mārkus 9:37
““‹Ja kas vienu no šiem bērniem uzņem Manā Vārdā, tas Mani uzņem; bet kas Mani uzņem, tas neuzņem Mani, bet To, kas Mani sūtījis.›””
Konteksts: Mārkus 9
35Un Viņš apsēdās, atsauca tos divpadsmit un uz tiem sacīja: “‹Ja kas grib pirmais būt, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps.›”
36Un Viņš ņēma vienu bērnu un to veda viņu vidū un to skūpstīja un uz tiem sacīja:
37“‹Ja kas vienu no šiem bērniem uzņem Manā Vārdā, tas Mani uzņem; bet kas Mani uzņem, tas neuzņem Mani, bet To, kas Mani sūtījis.›”
38Bet Jānis Tam atbildēja un sacīja: “Mācītāj! Mēs vienu redzējām Tavā Vārdā velnus izdzenam, tas neturas pie mums, un mēs tam to esam lieguši, tāpēc ka tas neturas pie mums.”
39Bet Jēzus sacīja: “‹Neliedziet viņam, jo neviens nedara brīnumu Manā Vārdā, kas tūdaļ no Manis varētu ļaunu runāt.›
Par Mārkus 9: Pārvēršanās, ārstējot apsēstu zēnu
Jēzus tiek pārveidots priekš Pētera, Jēkaba un Jāņa un māca par ticības nozīmi.
Komentārs
Mark 9 ir nodaļa, kas pievēršas ticības spēkam un lūgšanu nozīmei. Jēzus māca Savus mācekļus par ticības spēku un to, kā tas var pārvietot kalnus. Viņš saka tiem, ka ja viņiem ir ticība un nav šaubu, viņi var lūgt jebko un tas tiks dots viņiem. Viņš arī brīdina viņus, ka ja viņiem nav ticības, viņi nedabūs neko.
Pēc tam Jēzus stāsta parabolu par vīru, kam bija kalps, kam bija nepieciešama palīdzība. Vīrs lūdza savu kalpu kaut ko atnest, bet kalps to nevarēja izdarīt. Tad vīrs lūdza kalpu ticēt un uzskatīt, ka viņš to var izdarīt, un kalps to izdarīja.