Mārtiņa evaņģēlijs 14:23
“Un ļaudis atlaidis, Viņš gāja savrup uz vienu kalnu, Dievu lūgt. Un kad vakars metās, Viņš tur bija viens pats.”
Konteksts: Mārtiņa evaņģēlijs 14
21Un vīru bija pie piectūkstoš, kas bija ēduši, bez sievām un bērniem.
22Un Jēzus tūdaļ Saviem mācekļiem lika kāpt laivā un papriekš pārcelties, tiekams Viņš ļaudis atlaistu.
23Un ļaudis atlaidis, Viņš gāja savrup uz vienu kalnu, Dievu lūgt. Un kad vakars metās, Viņš tur bija viens pats.
24Bet laiva jau bija jūras vidū un tapa mētāta no viļņiem; jo vējš bija pretī.
25Bet gaiļos Jēzus pie tiem nāca, pa jūru staigādams.
Par Mārtiņa evaņģēlijs 14: Baro piecus tūkstošus un pastaigā pa ūdeni
Jēzus baro 5 000 cilvēkus un pastaigas pa ūdeni.
Komentārs
Mateja 14. nodaļa ir veltīta Jēzus Kristus dzīves un dienesta centrēšanai. Tā sākas ar stāstījumu par Jāņa Kristītāja nāvi, kas bija sekas viņa drosmīgajām pareizības vārdiem par Jēzu. Šis notikums ir atgādinājums par cenu sekot Jēzum un stāvēt stingri savā ticībā.
Pēc tam nodaļa pāriet pie piecu tūkstošu barošanas, kas ir Jēzus spēka un līdzjūtības brīnumains apliecinājums. Šis notikums ir atgādinājums par Jēzus spēju aprūpēt savus ļaudis un viņa gatavību nodrošināt viņu vajadzības.