Mārtiņa evaņģēlijs 21:7
“Un atveda ēzeļa māti un kumeļu, un uzlika savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū.”
Konteksts: Mārtiņa evaņģēlijs 21
5“Sakait Ciānas meitai: redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastu nesējas ēzeļa mātes kumeļa.”
6Mācekļi nogāja un darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis.
7Un atveda ēzeļa māti un kumeļu, un uzlika savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū.
8Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa; bet citi cirta zarus no kokiem un izkaisīja tos uz ceļa.
9Bet ļaudis, kas priekšā gāja un no aizmugures staigāja, kliedza un sauca: “Ozianna Tam Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!”
Par Mārtiņa evaņģēlijs 21: Triumfāla ienākšana Jeruzālemē
Jēzus ienāk Jeruzalemē kā ķēniņš, iztīra tempļa pagrabu, vervi, augļa koka lāba un māca par upurdevēju līdzību.
Komentārs
Mārtiņa 21. nodaļa ir nodaļa, kas runā par ticības spēku un Dievam uzticēšanās nozīmi. Šajā nodaļā Jēzus ienāk Jeruzalemē triumfāles procesijā, izpildot pravietojumu no Zaharijas 9:9. Jeruzalemas iedzīvotāji liek savas mēteļus un zarus Jēzus ceļā, kā zīmi savai cieņai un ticībai Viņam. Pēc tam Jēzus ienāk tempļa un izdzīvo naudas maiņas darītājus, demonstrējot Savu autoritāti un spēku.
Nodaļa turpina ar stāstu par diviem dēliem. Jēzus stāsta šo līdzību, lai ilustrētu uzticības Dievam nozīmi. Pirmā dēls sākumā noraida uzmācības savam tēvam, bet vēlāk atgriežas un dara to, ko viņš tiek lūgts. Otrais dēls sākumā piekrīt uzmācībai savam tēvam, bet neseko tam līdzi. Jēzus izmanto šo līdzību, lai ilustrētu, ka ir nepietiekami vienkārši teikt, ka mēs pakļausimies Dievam, bet mums to faktiski jādara.