Jēzus māca par lūgšanu, gavēšanu un palīdzību nabagiem.
Mārtiņa evaņģēlijs 6:1 - ‹Ņemiet vērā, ka savas nabagu dāvanas nedodat cilvēku priekšā, lai šie jūs redz; citādi jums nav nekādas algas pie sava Tēva debesīs.›
1‹Ņemiet vērā, ka savas nabagu dāvanas nedodat cilvēku priekšā, lai šie jūs redz; citādi jums nav nekādas algas pie sava Tēva debesīs.›
Mārtiņa evaņģēlijs 6:2 - ‹Kad tu nu nabagus apdāvini, tad neliec savā priekšā trumetes pūst, tā kā liekuļi dara sinagogās un ielās, lai no ļaudīm top godināti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.›
2‹Kad tu nu nabagus apdāvini, tad neliec savā priekšā trumetes pūst, tā kā liekuļi dara sinagogās un ielās, lai no ļaudīm top godināti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.›
3‹Bet kad tu nabagus apdāvini, tad lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara,›
Mārtiņa evaņģēlijs 6:4 - ‹Tā ka tava dāvināšana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.›
4‹Tā ka tava dāvināšana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.›
Mārtiņa evaņģēlijs 6:5 - ‹Un kad tu Dievu lūdzi, tad neturies kā liekuļi, jo tiem patīk stāvēt un Dievu lūgt sinagogās un ielu stūros, lai no ļaudīm top redzēti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.›
5‹Un kad tu Dievu lūdzi, tad neturies kā liekuļi, jo tiem patīk stāvēt un Dievu lūgt sinagogās un ielu stūros, lai no ļaudīm top redzēti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.›
Mārtiņa evaņģēlijs 6:6 - ‹Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī un, savas durvis aizslēdzis, pielūdzi savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.›
6‹Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī un, savas durvis aizslēdzis, pielūdzi savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.›
7‹Bet Dievu lūdzot nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ top paklausīti.›
8‹Tad nu nepaliekat tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs gan zina, kā jums vajag, pirms jūs viņu lūdzat.›
Mārtiņa evaņģēlijs 6:9 - ‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›
9‹Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.›
10‹Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.›
11‹Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.›
12‹Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.›
13‹Un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība un spēks un gods mūžīgi. Āmen.”›
Mārtiņa evaņģēlijs 6:14 - ‹Jo kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.›
14‹Jo kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.›
Mārtiņa evaņģēlijs 6:15 - ‹Bet ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs jūsu noziegumus arī nepiedos.›
15‹Bet ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs jūsu noziegumus arī nepiedos.›
Mārtiņa evaņģēlijs 6:16 - ‹Un kad jūs gavējat, tad neesat saīguši kā liekuļi, jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai ļaudīm kā gavētāji izrādās. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.›
16‹Un kad jūs gavējat, tad neesat saīguši kā liekuļi, jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai ļaudīm kā gavētāji izrādās. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.›
17‹Bet tu gavēdams svaidi savu galvu› ‹un mazgā savu vaigu,›
18‹Ka tu nerādies ļaudīm gavēdams, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.›
19‹Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog;›
20‹Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog.›
21‹Jo kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.›
22‹Acs ir miesas spīdeklis; ja nu tava acs skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.›
23‹Bet ja tava acs kaitīga, tad visa tava miesa būs tumša. Ja nu tas gaišums iekš tevis ir tumsība, cik liela būs tā tumsība pati?›
24‹Neviens diviem kungiem nevar kalpot; jo tas vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb tas vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.›
25‹Tāpēc Es jums saku: nezūdāties› ‹savas dzīvības pēc, ko ēdīsiet un dzersiet; nedz arī par savām miesām, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?›
26‹Skatāties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?›
27‹Kurš jūsu starpā savam mūžam var pielikt vienu olekti, jebšu tas tādēļ bēdājās?›
28‹Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaties pie puķēm laukā, kā tās aug. Ne tās strādā, ne tās vērpj;›
29‹Tomēr Es jums saku, ka pat Salamans visā savā godībā tā nav bijis apģērbts kā viena no tām.›
30‹Ja tad Dievs tā ģērbj zāli laukā, kas šodien stāv un rīt krāsnī top iemesta, vai tad ne daudz vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie!›
31‹Tāpēc jums nebūs zūdīties nedz sacīt: ko ēdīsim, jeb ko dzersim, jeb ar ko ģērbsimies?›
32‹Jo pēc visa tā pagāni dzenās; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.›
33‹Bet dzenaties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.›
34‹Tāpēc nezūdāties nākošā rīta pēc, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ir diezgan, ka ikvienai dienai savas pašas bēdas.›
