Mārtiņa evaņģēlijs 7:21 - ‹Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu valstībā; bet tas, kas Mana debesu Tēva prātu dara.›
21‹Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu valstībā; bet tas, kas Mana debesu Tēva prātu dara.›
22‹Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši? Vai mēs Tavā vārdā neesam velnus izdzinuši? Vai mēs Tavā vārdā neesam daudz varenus darbus darījuši?›
23‹Un tad Es tiem it skaidri sacīšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; ejat nost no Manis, jūs ļauna darītāji.›
Mārtiņa evaņģēlijs 7:24 - ‹Tāpēc ikvienu, kas šos Manus vārdus dzird un dara, to Es līdzināšu kādam gudram vīram, kas savu namu uztaisījis uz klints kalna.›
24‹Tāpēc ikvienu, kas šos Manus vārdus dzird un dara, to Es līdzināšu kādam gudram vīram, kas savu namu uztaisījis uz klints kalna.›
25‹Kad nu stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un piesitās pie nama, tad tas tomēr neapgāzās; jo tas bija uztaisīts uz klints›.
26‹Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, tas taps līdzināts ģeķim, kas savu namu uztaisījis uz smiltīm.›
27‹Kad nu stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un sitās pie nama, tad tas apgāzās un gāja viss postā.”›
Mārtiņa evaņģēlijs 7:28 - Un notikās, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis, tad ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.
28Un notikās, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis, tad ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.
29Jo Viņš tos mācīja tā kā pats varenais, un nekā rakstu mācītāji.
