1Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
2Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
3Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
4Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
5Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
6Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
7Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda nav.
8Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana Viņam labi patīk.
9Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to Viņš mīl.
10Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
11Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis!
12Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
13Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
14Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
15Bēdīga cilvēka dienas ir visas vienlīdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
16Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
17Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
18Dusmīgs vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
19Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno takas ir līdzenas.
20Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
21Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
22Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
23Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
24Gudram dzīvības ceļš iet uz augšu, lai izbēg no elles apakšā.
25Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes robežas.
26Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
27Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
28Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
29Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu Viņš paklausa.
30Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
31Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
32Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
33Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
