1Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
2Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
3Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
4Tas Kungs visu ir darījis pēc Savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
5Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
6Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
7Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad Tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
8Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
9Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
10Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
11Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā Viņa darbs.
12Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
13Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
14Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
15Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
16Gudrību iemantot, cik daudz labāk tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
17Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
18Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
19Labāk ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
20Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
21Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
22Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
23Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
24Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
25Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
26Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sevi pašu; jo tāds savu muti atdara pret sevi pašu.
27Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
28Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
29Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
30Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
31Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
32Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
33Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
