Proverbu 26. nodaļa ir kopa ar izkaisītiem gudrības teicieniem, kas pievēršas tēmai par nejēdzīgumu un gudrību. Nodaļā tiek uzsvērta nejēdzīgo destruktīvā dabas un dzīves gudras dzīves priekšrocības. Dzejas piedāvā praktiskus padomus, kā rīkoties ar nejēdzīgiem un izvairīties no viņu nejēdzības.
1Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.
2Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.
3Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.
4Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.
5Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.
6Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.
7Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.
8Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.
9Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.
10Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.
11Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.
12Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.
13Sliņķis saka: “Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!”
