Lasīt visu nodaļu
Ir suga, cik augsti tā ceļ acis, cik augsti acu plakstiņus!
Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta;
Ir suga, zobeni ir viņas zobi un naži viņas dzerokļi, rīt nabagus no zemes nost un sērdienīšus cilvēku starpā. —
