Lasīt visu nodaļu
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
