Psalms 116 izsaka psalmista pateicību par Dieva izglābšanu no nāves un bēdām. Psalmists atzīst, ka savā nepieciešamības laikā viņš saucās uz Dievu, kurš dzirdēja viņu balsi un atbildēja uz viņu lūgšanām. Kā rezultātā psalmists sola turpināt kalpot Dievam un piedāvāt pateicību par Viņa žēlastību un glābiņu.
1Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu.
2Jo Viņš griež Savu ausi pie manis, tādēļ es Viņu piesaukšu visu mūžu.
3Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū.
4Bet es piesaucu Tā Kunga vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli!
5Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs.
Psalmi 116:6 - Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja.
6Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja.
7Esi atkal mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu.
8Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas.
