Psalmu 119 ir garākais nodaļa Bībelē un ir pilnībā veltīts Dieva Vārda celšanai. Tas ir akrostisks dzejolis, kur katra astoņu pantu sadaļa sākas ar vienu ebreju alfabēta burtu. Psalmists paud savu mīlestību pret Dieva pavēlēm, statūtiem, norādēm un solījumiem, un paziņo to mūžīgo dabu, kā arī to spēju dot gudrību, vadību un pestījumu tiem, kas tos ievēro.
1Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.
2Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,
3Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.
4Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.
5Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.
6Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.
7Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.
8Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.
9Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.
10Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.
11Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.
12Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.
13Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.
14Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.
15Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.
16Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.
17Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.
18Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.
19Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.
20Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.
21Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.
22Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.
23Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.
24Tavas liecības ir mans prieks un padoms.
25Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.
26Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.
27Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.
28Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.
29Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.
30Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.
31Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.
32Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.
33Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.
34Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.
35Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.
36Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.
37Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.
38Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.
39Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.
40Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.
41Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,
42Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
43Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.
44Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.
45Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.
46Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.
47Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.
48Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.
49Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.
50Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.
51Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.
52Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.
53Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.
54Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.
55Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.
56Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.
57Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.
58Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.
59Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.
60Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.
61Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
62Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.
63Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.
64Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.
65Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.
66Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.
67Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.
68Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.
69Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.
70Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.
71Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.
72Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.
73Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.
74Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.
75Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.
76Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.
77Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.
78Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.
79Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.
80Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.
81Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.
82Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?
83Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.
84Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?
85Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.
86Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, — palīdzi man!
87Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.
88Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.
89Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.
90Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.
91Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.
92Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.
93Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.
94Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.
95Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.
96Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.
97Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.
98Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.
99Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.
100Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.
101Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.
102Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.
103Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!
104Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
105Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
106Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.
107Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.
108Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.
109Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
110Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.
111Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.
112Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.
113Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.
114Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.
115Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.
116Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.
117Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.
118Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.
119Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.
120Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.
121Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.
122Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.
123Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.
124Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.
125Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.
126Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.
127Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.
128Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.
129Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.
130Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
131Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.
132Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.
133Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.
134Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.
135Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.
136Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.
137Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.
138Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.
139Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.
140Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.
141Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.
142Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.
143Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.
144Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.
145Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.
146Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.
147Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.
148Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.
149Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
150Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.
151Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.
152No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.
153Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.
154Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.
155Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.
156Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
157Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.
158Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.
159Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.
160Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
161Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.
162Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.
163Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.
164Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.
165Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.
166Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.
167Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,
168Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.
Psalmi 119:169 - Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!
169Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!
170Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!
171Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.
172Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.
173Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.
174Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.
175Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.
176Es maldos kā pazudusi avs, — meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.
