Psalmi 13
Pārliecība Dieva nevainojamajā mīlestībā
Psalmu 13. nodaļā psalmu rakstnieks sauc Dievu ar izmisumu un bezcerību, jūtoties aizmirstu un atstātu. Neskatoties uz savām sajūtām, viņš izvēlas iemīt ticību un paļauties uz Dieva nenovēršamo mīlestību, teicot Viņu par Viņa labestību, žēlastību un pestīšanu.
1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Cik ilgi, ak Kungs, Tu mani it visai aizmirsti? Cik ilgi Tu apslēpi Savu vaigu priekš manis?
2Cik ilgi man būs padomu meklēt savā dvēselē un savā sirdī ikdienas baiļoties? Cik ilgi mans ienaidnieks pār mani paaugstināsies?
3Skaties, paklausi mani, ak Kungs, mans Dievs, apgaismo manas acis, ka es nāvē neaizmiegu,
4Ka mans ienaidnieks nesaka: es viņu esmu pārvarējis, un ka mani pretinieki nepriecājās, ka es šaubos.
5Bet es cerēju uz Tavu žēlastību, mana sirds līksmojās iekš Tavas pestīšanas.
6Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man labu dara.