Psalmu 130 ir dziļa izpausme par sūdzību, cerību un uzticību, kas iedvesmota no Izraēlas dziļas apziņas par savu grēcību un Dieva žēlastību. Psalmists sauc pie Kunga no bezdibenēm, atzīstot savu vainu un ilgojoties pēc piedošanas. Tomēr viņš arī apstiprina savu pārliecību par Dieva neatlaidīgo mīlestību un izpirkšanu, gaidot savu glābiņu ar pacietību un ticību.
1Svētku dziesma. No dziļumiem es Tevi piesaucu, Kungs.
2Ak Kungs, klausi manu balsi, lai Tavas ausis uzmana uz manas sirds lūgšanas balsi.
3Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, — ak Kungs, kas pastāvēs?
