Psalmi 132
Atceroties Dieva uzticību
Psalma 132 apraksta ķēniša Dāvida zvērestu celt Namu Kungam un šīs solījuma izpildi viņa dēla Salamona vadībā. Psalms arī tiek atzīts Dieva uzticamība pret Saviem derību ar Dāvidu un Viņa tautu, kā arī prieks un svētības, kas nāk no klātbūtnes pie Viņa.
1Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
2Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
3Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
4Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu plakstiem;
5Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mājokli Jēkaba varenajam.
6Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
7Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
8Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
9Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
10Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
11Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
12Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
13Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
14Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tā Man gribās.
15Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
16Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
17Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
18Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.