Psalmi 142
Sauksmes pēc palīdzības
Psalmu 142 ir lūgšana, izmisuma saucieni un palīdzības lūgšana no cilvēka, kurš jūtas pilnīgi viens un pārpilnīgs. Psalma autors izsaka savu sirdi Dievam, lūdzot pestīšanu no saviem ienaidniekiem un paudis savu pilnīgu atkarību no Dieva žēlastības un uzticības.
1Dāvida pamācība; lūgšana, kad viņš bija alā. Es piesaucu To Kungu ar savu balsi, es lūdzu To Kungu ar savu balsi.
2Es izgāžu savu žēlošanos Viņa priekšā, es izstāstu Viņa priekšā savas bēdas.
3Kad mans gars iztrūcināts, tad Tu zini manu ceļu; tie man liek valgus ceļā, kur es eju.
4Skaties pa labo roku un redzi, tur nav neviena, kas mani grib pazīt: es nekur nevaru izbēgt, neviens nebēdā par manu dvēseli.
5Tevi es piesaucu, Kungs; es saku: Tu esi mana cerība, mana daļa dzīvo zemē.
6Ņem vērā manu kliegšanu, jo es esmu ļoti nonīcis; izglāb mani no maniem vajātājiem, jo tie man ir visai vareni.
7Izved manu dvēseli no cietuma, ka es pateicos Tavam vārdam; par mani gavilēs taisnie, kad Tu man labu darīsi.