1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: “rīta blāzmas stirna”. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
2Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
3Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
4Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
5Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
6Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
7Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
8Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
9Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
10Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
11Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
12Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
13Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
14Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
15Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
16Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
17Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
18Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
19Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
20Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
21Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
22Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
23Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
24Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīgo bēdās, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
25No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
26Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
27Visi zemes gali Viņu pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
28Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
29Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
30Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
31Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
