Psalmi 31:14
“Bet es cerēju uz Tevi, Kungs; es saku tā: Tu esi mans Dievs.”
Konteksts: Psalmi 31
12Es sirdīs esmu aizmirsts kā mironis, esmu tapis kā sadauzīts trauks.
13Jo es dzirdu no daudziem lamāšanās: bailība ir visapkārt; kad tie kopā sarunājās pret mani, tie domā paņemt manu dzīvību.
14Bet es cerēju uz Tevi, Kungs; es saku tā: Tu esi mans Dievs.
15Mani laiki stāv Tavā rokā; izglāb mani no manu ienaidnieku rokas un no tiem, kas mani vajā.
16Liec Savam vaigam spīdēt pār Savu kalpu, atpestī mani caur Tavu žēlastību.
Par Psalmi 31: Paļaušanās uz Kungu
Psalmu 31. nodaļā psalmists aicina Dievu izglābt no ienaidniekiem, paudis pārliecību par Dieva aizsardzību un uzticamību. Viņš atceras pagājušos gadījumus, kad Dievs viņu glābis, un deklarē savu ticību Dieva nemainīgajai mīlestībai.
Komentārs
Psalmu 31 ir skaista izteikšanās par ticīgo attiecībām ar Dievu. Tas parāda, ka pat bēdu un satricinājumu laikos mēs varam atrast patvērumu Kungā. Psalmtēlists atgādina mums, ka Dievam saucot ārā bēdu laikos nav vājuma zīme, bet gan mūsu uzticēšanās un atkarības no Viņa izpausme. Īpaši 5. pantā izceļas spēcīga ticības deklarācija: "Tavās rokās es nododu Savu garu; Tu mani esi atkāris, Kungs, uzticīgais Dievs." Šīs vārdi tika runāti no Jēzus mutes, kad Viņš mirdzēja krustā, demonstrējot Savu pilnīgo uzticību Dievam pat nāves priekšā. Psalmu 31 mūs iedvesmo sekot Jēzus piemēram un likt savu ticību Dievā, pat tad, ja apstākļi šķiet bēdīgi. Tas atgādina mums, ka Dievs ir uzticīgs un mūs izglābs no mūsu bēdām, kamēr vien mēs paļaujamies uz Viņu.