Lasīt visu nodaļu
Kad es klusu cietu, tad panīka mani kauli caur manu kaukšanu cauru dienu.
Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs noziegumus nepielīdzina, un kura garā viltības nav.
Jo Tava roka dienām naktīm bija grūta uz manis, ka mans zaļums nokalta kā vasaras bulā. (Sela.)
