1Dāvida dziesma, kad viņš izlikās negudrs Abimelēha priekšā, kas viņu aizdzina, un viņš aizgāja. Es teikšu To Kungu allažiņ, Viņa teikšana būs manā mutē vienmēr.
2Mana dvēsele lielīsies ar To Kungu; pazemīgie to dzirdēs un priecāsies.
3Teiciet augsti To Kungu līdz ar mani; mēs kopā augsti slavēsim Viņa vārdu.
4Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja, un izglāba mani no visām manām izbailēm.
5Kas Viņu uzlūko un top apgaismoti, to vaigs netaps kaunā.
6Kad šis bēdīgais sauca, tad Tas Kungs klausīja un to izpestīja no visām viņa bēdām.
7Tā Kunga eņģelis apmetās ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.
8Baudāt un redzat, ka Tas Kungs ir labs; svētīgs tas vīrs, kas uz Viņu paļaujas.
9Bīstaties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo kas Viņu bīstas, tiem netrūkst nenieka.
10Jaunie lauvas cieš trūkumu un badu, bet kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma.
11Nāciet šurp, bērni, klausiet mani, es jums mācīšu Tā Kunga bijāšanu.
12Kas tas vīrs, kam gribās dzīvot? Kam tīk redzēt labas dienas?
13Pasargi savu mēli no ļauna un savas lūpas no viltīgas valodas;
14Atkāpies no ļauna un dari labu, meklē mieru un dzenies tam pakaļ.
15Tā Kunga acis lūko uz taisniem, un Viņa ausis uz viņu kliegšanu.
16Tā Kunga vaigs ir pretī tiem, kas ļaunu dara, ka Tas viņu piemiņu izdeldē no zemes.
17Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs klausa, un tos izglābj no visām viņu bēdām.
18Tas Kungs ir tuvu tiem, kam satriektas sirdis, un palīdz tiem, kam sagrauzts gars.
19Taisnam ir daudz bēdu, bet no visām tām Tas Kungs to izpestī.
20Viņš pasargā visus viņa kaulus, ka neviens no tiem netiek salauzts.
21Blēdība nokaus bezdievīgo, un kas taisno ienīst, tie būs noziedzīgi.
22Tas Kungs izpestī Savu kalpu dvēseli, un visi, kas tic uz Viņu, nebūs noziedzīgi.
